00000116
TĀ DIENA PIENĀCA
Kad kolēģiem pirms pusgada teicu, ka vēlos pāriet uz savu ikonisko NOKIA 3310, viņi man atbildēja, ka tas nebūtu vēlams, jo projekta dēļ, kas mums kopīgi bija jānoved līdz galam, man vajadzēja būt sasniedzamam Whatsapā vai meilos. "Klientam ir svarīgi, lai esi sasniedzams visos kanālos", aptuveni tāds bija teksts.
Vakar nodevām projektu. Mana pēdējā nabas saite ar reklāmas pasauli mūsu vecajā sadarbības formātā beidzot tika sarauta. Piebraucu pie mājas. Kad kāpu ārā no mašīnas, man no kabatas izkrita iPhone. To sapratu tikai tad, kad bija iestājusies nākamā diena. Visi mani centieni ar purngalu spārdīt stāvlaukuma sniegu cieta fiasko - mobilais telefons bija nozudis uz neatgriešanos.
Apsēdos pie galda, paņēmu flomāsteru un sāku zīmēt plakātus. Pils ielas stāvlaukumā pazudis iPhone. Atradēju lūdzu zvanīt uz tādu un tādu numuru. Pēc stundas uz galda mētājās aptuveni 10 A4 lapas ar uzzīmētām telefona kontūrām un tekstiem, kas rakstīti rokrakstā. Zīmējot 11-o plakātu, es pēkšņi ieraudzīju pēc kā tas izskatās no malas. Kā tāds bērns, kurš gatavojas skolas Mārtiņdienas tirdziņam, es biju kaut ko sazīmējis, izmisīgi cenšoties atgūt savas vecās pasaules atribūtu. Priekš kam man tas, ja visu šo laiku tik ļoti gribēju beidzot atslēgties no nemitīgajiem kairinājumiem telefonā?
Sametu papīrus krāsns iekura kaudzē un ieštepselēju rozetē savu NOKIA 3310. Pirmajās dienās pamanīju, cik īstenībā spēcīgs ir ieradums vilkt laukā telefonu brīžos, kad paliek garlaicīgi - mājās, benzīntankā, uz ielas un stāvot rindā. Kad kārtējo reizi attapos, saprotot, ka vienīgais, ko varu skrollēt uz leju, ir saņemto un izejošo zvanu saraksts, es ieliku telefonu kabatā, lai turpinātu būt klātesošs fiziskajā realitātē.
Visai drīz uzradās pirmie izaicinājumi - bez Smart ID un Mobile scan aplikācijām es vairs nevarēju tikt ne savā internetbankā, ne apmaksāt rēķinus. Zvanīju uz abām savām bankām, un viņi man piedāvāja kodu kalkulatorus, bet piebilda, ka tie arī vairs nebūs uz palikšanu, un ar laiku bankas no tiem atteiksies. Sapratu, ka šis man ir kļuvis par apgrūtinājumu, un man tomēr nāksies atnullēties par vienu līmeni atpakaļ.
Aizņēmos no radiem nodriskātu smartfonu, aizgāju uz sava mobilā operatora klientu apkalpošanas centru un atslēdzu savam tarifam datus. Kāds ir sausais atlikums? Bez datiem telefonā joprojām jūtos kā lietojot veco Nokiju, bet vajadzības brīdī vienmēr to varu pieslēgt pie wi-fi un izdarīt visas nepieciešamās darbības. Savā automašīnā vairs neklausos Spotify, jau otro mēnesi braucu pilnīgā klusumā. Tā kā manā telefonā nav datu, nestrādā arī Waze. Kad 4 dienas biju Rīgā, lai adresātiem izvadātu Grāmatu par nonullēšanos, katru vakaru studēju Google maps, mācoties ceļu no galvas. Nākamajā dienā, braucot izstudēto maršrutu, beizot jutu īstu saķeri ar ceļu, ar šo realitāti. Es gadiem biju veidojis attiecības ar ceļu caur starpniekiem (Waze), tagad es un ceļš esam viens.