00000121
MĪLI IENAIDNIEKU KĀ SEVI PAŠU
Kā izbijis geimers saku - dzīve man
vienmēr ir atgādinājusi datorspēli. Man šeit ir sava loma un savi
uzdevumi, kas ir jāizpilda, lai virzītos tālāk. Ja neesmu ticis
galā, sadegu un sāku no sākuma.
Gala beigās ir jāuzvar Boss, un ar to arī beidzas nemitīgais
pārdzimšanu cikls.
00000120
CILVĒCISKS SAVIENOJUMS
Šajos ziemas aukstumos pievīla arī mana auto aķītis - kurbulēju pāris minūtes, kamēr tas nobeidzās pavisam. Tajā konkrētajā dienā man bija plāns aizbraukt uz pāris vietām, bet neplānotā ķibele ar aizsalušo akumulatoru, šos plānus nobrucināja.
00000119
KĀ ES UZVEICU DEPRESIJU
Raksta nosaukums tomēr ir nedaudz neprecīzs, jo es ne ar ko necīnījos. Vienkārši nomainīju vidi, cilvēkus un viss pats no sevis atrisinājās, man pat pašam to nemanot. Inka man nesen uzjautāja:
- Klau, tev kaut kad tagad nevajadzēja būt rudens depresijai?Es tāds padomāju, atsaucu atmiņā citus rudeņus, un tiešām - šajā laikā es taču parasti zombijā slāju pa Rīgas ielām no darba uz mājām. Bija arī brīži, kad vispār nerādījos laukā, jo vairs nekam neredzēju jēgu. Gadi tikai gāja riņķī, bet, manā dzīvē reāli nekas nemainījās, un tas tumšais laiks parasti iedeva tam visam vēl bezjēdzīgāku skatu. Kopš atmetu visu to, ar ko gadiem biju apkrāvis sevi un nomainīju vidi, man nav bijusi rudens depresija. Turklāt, es to pats nepamanīju - tik organiski notika šī pāreja.
00000118
Eu, es vēl nepaspēju kļūt par cilvēku.
Noskatījos Marka Cukenberga prezentāciju par Metaverse - virtuālo vidi, kas būšot lieliska alternatīva esošajai realitātei. Nu ko, draugi mīļie, pēc pāris gadiem mēs saviem bērniem varēsim teikt:
- Cik var dzīvoties pa to Metaversu, labāk būtu sēdējis telefonā.
Tehnoloģiskais progress straujiem soļiem skrien uz priekšu, un robežas par to, kas ir kas kļūst arvien neskaidrākas. Transhumānisti runā, ka ar laiku tiks ieviesta jauna cilvēka definīcija, bet pag, es vēl veco neesmu apguvis.
00000117
Bezekspektāciju pārgājieni
Apturu auto un maucu mežā. Dažreiz tā ir pļava vai kāda nepazīstama pilsēta. Vienkārši eju, kur mani velk, nefantazējot par to, kā te būs, un ko es no gājiena sagaidu. Jo lielākas ekspektācijas, jo lielāka vilšanās. Iespējams tāpēc savos pārgājienos vēl nekad neesmu vīlies.
00000116
TĀ DIENA PIENĀCA
Kad kolēģiem pirms pusgada teicu, ka vēlos pāriet uz savu ikonisko NOKIA 3310, viņi man atbildēja, ka tas nebūtu vēlams, jo projekta dēļ, kas mums kopīgi bija jānoved līdz galam, man vajadzēja būt sasniedzamam Whatsapā vai meilos. "Klientam ir svarīgi, lai esi sasniedzams visos kanālos", aptuveni tāds bija teksts.