Kvantu fizika māca, ka realitāte ir prāta projekcija. Attiecīgi, pastāv tikai tas, uz ko vēršam savu uzmanību. 

Vakcinētie / nevakcinētie, šis dalījums nepastāv, ja es nevēršu uz to savu uzmanību. Šeit nav nekā pārdabiska - vienkārši nevērs uzmanību uz šīm diskusijām, beidz par to cepties un sevi uzvilkt. 
Tiklīdz tu uz to nefokusējies, sabiedrības segregācija vairs nepastāv.

Bezekspektāciju pārgājieni

Apturu auto un maucu mežā. Dažreiz tā ir pļava vai kāda nepazīstama pilsēta.
Vienkārši eju, kur mani velk, nefantazējot par to, kā te būs, un ko es no gājiena sagaidu.
Jo lielākas ekspektācijas, jo lielāka vilšanās. Savos pārgājienos vēl nekad neesmu vīlies.


Laidiet mani ārā

Es uzaugu tajos laikos, kad talanta mēraukla bija spēja notrinkšķināt Nothing else matters. Pats to nepratu, bet, citu spēja to paveikt, manī raisīja cieņu. Nospēlēt visu bez kļūdām un tā izjusti, bija nedēļu un mēnešu garas prakses rezultāts. Cilvēks izvēlās vienkāršākos ceļus, un šeit mūsu dzīvē ienāk tehnoloģijas, kas sniedz gatavus rīkus sava talanta izpaušanai. Vairs nevajag piepūlēt smadzeni, praktizēt, lauzīt galvu nedēļām ilgi, jo, tikai ar pāris klikšķiem tu vari izveidot pats savu videoklipu. Rezultātā sanāk, ka vairums, izvēloties vieglākos ceļus, beigās atrofē smadzeni. Par viedokļa līderiem un talanta mērauklām kļūst cilvēki, kas iedvesmo citus nodarboties ar pilnīgu figņu. Jaunietis, kas savos 13 gados publicē video ar savu spēju vadīt futbolbumbu savāc vien pāris laikus. Jaunieši, kas gorās šosejas vidū un plāta lūpas mūzikas pavadījumā pulcē miljoniem sekotāju.

Pēc 15 gadiem reklāmas sfērā, man likās, es varu visu. Kad klienti sāka pieprasīt ģenerēt konceptus TikTokam, es sapratu, ka tomēr nevaru visu. Pēdējais veselā saprāta procents man ļāva no tā izlekt laukā, neturpinot piedalīties tajā balagānā. Nopietni, tautā mīlēti un sevi cienoši zīmoli šobrīd ir spiesti kratīt dirsu TikTokā, lai noturētu savu tirgus daļu. Jūs esat man dikti mīļi, bet brauciet tālāk bez manis. Es atstāšu savu vietu, un tajā jau drīz nāks kāds cits.

Redzu, kā tas trakojošais vilciens izgaist tālu apvārsnī. Pat nesagaidīju staciju, parāvu vaļā durvis un izlecu. Te ir miers. Kādreiz šāds klusums manī raisīja paniku, jo gribējās visu paspēt, jo gribējās kaut kam būt. Bļāviens, nav nekā labāka par būšanu pašam.

Visus rakstus no 00000000 - 00000142 lasi Grāmatā par nonullēšanos, kas tiks izdota šovasar.

0
 .